Tradīcijas – kultūras vērtības

Latvju dainas

Tautasdziesmu tradīcijas materializētās formas – Krišjāņa Barona Latvju dainas (I-VI, 1894-1915) un Dainu skapis ir latviešu kultūras emblemātiskās zīmes. Dainu skapis, kurā K.Barona izkārtojumā glabājas gandrīz pilna 19.-20. gadsimta mijā savākto tautasdziesmu kartotēka, 2001.gadā iekļauts UNESCO Pasaules atmiņas dokumentārā mantojuma sarakstā. Tā publicētā versija – Latvju dainas – ir izdevums, kas lika pamatus latviskajai kultūridentitātei, simbolizējot latviešu kultūras savdabību un senumu, kā arī tautas vienotību. Tautasdziesmas ir simboliski nozīmīgākā folkloras forma; tā ietilpst latviešu – dziedātājtautas paštēlā, kas bijis nozīmīgs visos nacionālajai identitātei kritiskajos vēstures periodos. Attēlodamas visas zemnieka dzīves norises, tautasdziesmas sniedz spilgtāko un pilnīgāko ieskatu tautas ikdienas un svētku ieražās, pasaules uzskatā un mitoloģijā, estētiskajā izjūtā. Latviešu tautasdziesmas ir mākslinieciski savdabīgas ar strikto un lakonisko četrrindes formu, kā arī estetizēto īstenības skatījumu. Tautasdziesmu nozīmību latviešu kultūrā apliecina publicējumu daudzums – bez Krišjāņa Barona Latvju dainām (I-VI, 1894-1915) iznākuši vēl četri vairāksējumu izdevumi.

Krišjānis Barons un dainu skapis
(avots: https://www.pinterest.co.uk/pin/513903007454888817/)

Jāņi

Kad gada ritējumā diena ir visgarākā un nakts – visīsākā, latvieši svin Jāņus, pavadot visīsāko nakti nomodā pie ugunskura vai pundeles – kārts galā paceltas uguns. No gadskārtu svinībām Jāņi ir vispilnīgāk saglabājies tradīciju un ieražu kopums, kas aptver gan svētku gaidīšanas, gatavošanās, svinēšanas un atsvētes norises. Zemkopja kalendārā Jāņi iezīmē apsējības un siena pļaujas sākumu, bet astronomiski tas ir vasaras sākums. Īpaša vieta Jāņu svinībās ir dziedāšanai, kas sevišķi spilgti izpaužas līgotnēs – tautas dziesmās ar tradicionālu piedziedājumu “līgo, līgo” (latgaliski leigū vai rūto), vainagu pīšanai, auglības un veselības veicināšanas rituāliem un teiksmainā papardes zieda meklēšanai. Tradicionāls Jāņu cienasts ir siers un alus.

Jāņu svinēšana Latvija
(avots:
https://latvianhistory.com/2010/06/20/jani-festival/)

Dziesmu svētki

Dziesmu svētki ir publisks identitātes rituāls, kas latviešiem ļauj reizi piecos gados apzināties piederību nācijai un savai kultūrai un paust to uz āru. Dziesmu svētkos saplūst folkloras mantojums, kordziedāšanas tradīcija ar vairāk nekā gadsimtu ilgu vēsturi un sava laika profesionālā mūzika. 2003. gadā Baltijas valstu dziesmu un deju svētku tradīcija un simbolisms ir iekļauti UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu sarakstā.

Video materiāls Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki (3:05)

Video materiāls Atklāj Latviju (3:30)

Latvijas Nacionālie deju svētki
(avots:
http://tangoriga.lv/deju-svetki/)

Vispārējie latviešu dziesmu svētki
(avots:
http://apollo.tvnet.lv/zinas/uz-emocionala-paceluma-vilna-beigusies-xxv-dziesmu-un-xv-deju-svetki/575821)

Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā. Šie svētki ir latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa, parasti tie notiek reizi 5 gados Rīgā. Kopš 1873. gada šie svētki ir notikuši 25 reizes, tradicionāli tos sauca par Vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem, bet pēc Latvijas okupācijas oficiāli pārdēvēja par Padomju Latvijas dziesmu (un deju) svētkiem. Kopš 1990. gada tos atkal sauc par Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem un tajos piedalās aptuveni 30 000 dalībnieku, tostarp kori, deju kolektīvi, pūtēju orķestri, folkloras grupas, etnogrāfiskie ansambļi, tautas mūzikas ansambļi, lauku kapelas, koklētāju ansambļi, lietišķās un tēlotājas mākslas studijas, vokālie ansambļi, amatierteātri un ārvalstu kolektīvi. Latviešu Dziesmu un Deju svētkos notiek ne tikai uzstāšanās, bet arī sacensības, kurās tiek noskaidroti laureāti. Visnozīmīgākā loma svētkos ir koriem un deju kolektīviem. Starpposmā no vieniem svētkiem līdz nākamajiem notiek repertuāra sagatavošana un skates, kurās nosaka nākamo svētku dalībniekus. Parasti pēdējās Dziesmu un Deju svētku dienas rītā notiek svētku gājiens, kurā piedalās visi to dalībnieki, savukārt vakarā Mežaparka estrādē notiek noslēguma koncerts.

image_pdfimage_print
Scroll Up