Free language courses | Latviešu valoda ir Latvijas Republikas valsts valoda
Latviešu valodas izplatības teritorija šobrīd gandrīz pilnībā sakrīt ar Latvijas valsts robežām. Runātāju skaits latviešu valodā, kuriem tā ir dzimtā valoda, sasniedz aptuveni 1,5 miljonus. No tiem 1,38 miljoni dzīvo Latvijā, bet pārējie izkaisīti ASV, Krievijā, Austrālijā, Kanādā, Lielbritānijā, Vācijā, kā arī Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Brazīlijā un nelielā skaitā vēl arī citās valstīs. Turklāt latviešu valodu par otro valodu izmanto vismaz pusmiljons citu tautību Latvijas iedzīvotāju, kā arī vairāki desmiti tūkstošu cilvēku kaimiņvalstīs, īpaši Lietuvā.
Pasaules iedzīvotāji runā vairāk nekā 6700 dažādās valodās. Ap piecpadsmit valodās no tām runā puse cilvēces. Otra puse pasaules iedzīvotāju runā visās pārējās valodās. Tikai aptu veni 200 valodu, arī latviešu valodas, runātāju skaits pārsniedz vienu miljonu. Tātad no pasaules valodu tūkstošiem latviešu valoda ir to nedaudzo izredzēto starpā, kas reāli spētu saglabāties tālā nākotnē. Latviešu valodas nākotni noteiks gan cilvēces spēja aizsargāt valodu daudzveidību globalizācijas apstākļos, gan pašu latviešu aktīva rīcība.
Katra valsts ir atbildīga par visu tās iedzīvotāju lietotajām valodām un tāpēc veic mērķtiecīgus pasākumus to saglabāšanai un attīstīšanai. Arī Latvijas valodas politikas mērķis ir garantēt visu tās iedzīvotāju valodu aizsardzību, īpašu gādību uzņemoties par divām unikālām valodām, kas radušās šajā zemē – latviešu un lībiešu valodu.
Latviešu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes un kopā ar lietuviešu valodu veido baltu valodu grupu. Latviešu valodā, tāpat kā lietuviešu valodā, ir saglabājies daudz indoeiropiešu pirmvalodas elementu gan vārdu krājumā, gan gramatikā. Lai arī latviešu valoda ir radniecīga lietuviešu valodai, tomēr abu valodu runātāji pašlaik brīvi saprasties nespēj. Otru latviešu kaimiņu – igauņu – valoda ir pavisam atšķirīga, jo tā pieder somugru valodu saimei. Dažas iezīmes latviešu valodā ir aizgūtas no igauņiem radniecīgajiem lībiešiem, piemēram, uzsvars vārda pirmajā zilbē. Lībiešu valodas pēdas saskatāmas arī latviešu valodas vārdu krājumā.
Gadsimtu gaitā latviešu valoda kļuvusi par bagātu, koptu valodu, kas spēj atspoguļot visdažādākās sabiedrības dzīves jomas.
Latviešu valodas alfabēts
Aa Āā Bb Cc Čč Dd Ee Ēē Ff Gg Ģģ Hh Ii Īī Jj Kk Ķķ Ll Ļļ Mm Nn Ņņ Oo Pp Rr Ss Šš Tt Uu Ūū Vv Zz Žž
Naturalizācijas kārtība
Latvijas pilsonību var iegūt naturalizācijas kārtībā. Naturalizēties var personas:
- kuras ir reģistrētas Iedzīvotāju reģistrā;
- kuras ir sasniegušas 15 gadu vecumu;
- kurām naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienā pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā piecus gadus ir bijusi Latvija (personām, kuras ieradušās Latvijā pēc 1992. gada 1. jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas dienas);
- kuras prot latviešu valodu un zina Latvijas vēsturi,
Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumus un
valsts himnas tekstu; - kurām ir legāls iztikas avots;
- kuras ir iesniegušas paziņojumu par atteikšanos no savas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) un saņēmušas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) valsts ekspatriācijas atļauju, ja tādu paredz šīs valsts likumi, vai pilsonības (pavalstniecības) zaudēšanu apliecinošu dokumentu.
Kopā ar vecākiem var naturalizēties arī bērni līdz 15 gadu vecumam, kuri pastāvīgi dzīvo Latvijā.
Izglītības ieguves valoda
Valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā.
Citā valodā izglītību var iegūt privātās izglītības iestādēs, kā arī valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, ja tajās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas. Ikviens, kurš apgūst pamatizglītību vai vidējo izglītību citā valodā, vienlaicīgi arī apgūst valsts valodu un kārto valsts valodas pārbaudes eksāmenu valstī noteiktajā kārtībā un apjomā.
Akadēmiskā (bakalaura, maģistra) un zinātniskā (doktors) grāda ieguvei nepieciešamie darbi galvenokārt izstrādājami un aizstāvami valsts valodā, izņemot likumdošanā paredzētos citus gadījumus.
Kvalifikācijas paaugstināšana un pārkvalificēšanās notiek valsts valodā, ja to finansē no valsts vai pašvaldību budžeta.
Interneta saites, ko var izmantot latviešu valodas apgūšanai
http://epupa.valoda.lv/ – registration via facebook.com
http://epupa.valoda.lv/ilustracijas
http://www.sazinastilts.lv/about-latvia/
http://www.sazinastilts.lv/language-learning/vocabulary/
http://www.sazinastilts.lv/language-learning/language-portfolio/
http://www.sazinastilts.lv/language-learning/audio/
http://www.sazinastilts.lv/language-learning/video/
http://www.sazinastilts.lv/language-learning/texts/
http://www.sazinastilts.lv/language-learning/excursions/
http://www.sazinastilts.lv/language-learning/traditions/
http://www.sazinastilts.lv/language-learning/interviews/
http://www.sazinastilts.lv/language-learning/tofik/
http://www.sazinastilts.lv/language-learning/parents/
http://maciunmacies.valoda.lv/valodas-apguve/e-nodarbibas
http://maciunmacies.valoda.lv/valodas-apguve/e-materiali/uzdevumi
http://maciunmacies.valoda.lv/valodas-apguve/e-materiali/lasisanas-teksti
http://maciunmacies.valoda.lv/valodas-apguve/e-materiali/skolai
http://maciunmacies.valoda.lv/valodas-apguve/audiomateriali
http://maciunmacies.valoda.lv/valodas-apguve/gramatika
http://maciunmacies.valoda.lv/speles
http://maciunmacies.valoda.lv/animacijas-filmas
http://valoda.ailab.lv/latval/
http://www.integration.lv/en/learn-and-teach-latvian
http://moodle.patverums-dm.lv/moodle/
http://www.valodukursi.lv/lat/valodu-kursi
http://www.polyglotskola.lv/lv/valodu-kursi/latviesu-valodas-kursi
http://www.mirte.lv/jaunumi-valodu-kursi/
http://www.iac.edu.lv/aktualie-projekti/dzivoju-latvija-macos-latviesu-valodu/
http://www.klass.lv/Klass/web.nsf/0/75D2FD9509DCFC7BC2257C2A004D7C9A?OpenDocument
http://www.klass.lv/Klass/web.nsf/0/63BBB891AADF1838C225802800328622?OpenDocument
Atbalsta organizācijas migrantiem
- Latviešu valodas aģentūra – valoda.lv
- Nevalstiskās organizācijas:
- Patvērums “Drošā māja” – patverums-dm.lv/
- Izglītības attīstības centrs – iac.edu.lv
- Starptautiskā Migrācijas organizācija – iom.lv
Dažādu tautu kultūras biedrības
- Latvijas Armēņu kultūras centrs – www.karap.lv,
Slokas 37, Rīga, tālr. 67613638, 67613618, ankol@mailbox.riga.lv - Latvijas Baltkrievu kultūras biedrība „Svitanak” – www.svitanak.lv, Slokas 37, Rīga, tālr. 67613638, 67261226, mob. 26842400, 26471310, svitanak@inbox.lv
- Latvijas Tatāru-baškīru kultūras biedrība „Čišme” – www.tatarlar-europe.eu, Slokas 37 / Skolas 10–1a, Rīga, tālr. 67343232, oleg@tatarlar.lv
- Latvijas Tatāru biedrība „Ideļ” – Slokas 37, Rīga,
tālr. 67613638, ahrin@inbox.lv - Latvijas Moldāvu kultūras centrs „Dačija” – www.moldova.lv, Slokas 37, Rīga, tālr. 67613638, 29323270, btc_moldova@apollo.lv
- Latvijas Kazahstānas kultūras centrs „Suamir” – Brīvības gatve 236–59, Rīga, tālr. 29597027, marziasha@yahoo.com
- Latvijas Krievu kultūras centrs „Klasika” – Slokas 37,
Rīga, tālr. 67613638 - Latvijas Ukraiņu inteliģentu biedrība – Slokas 37,
Rīga, tālr. 67613638 - Latvijas Azerbaidžāņu biedrība „Azeri” – www.azeri.lv, Slokas 37, Rīga, tālr. 67613638, 67241909, 67145000, azeri_lv@yahoo.com
- Latvijas Uzbeku kultūras centrs – Slokas 37, Rīga,
tālr. 67613638, 67613618, - Latvijas-Libānas kultūras biedrība – Slokas 37, Rīga,
tālr. 26588961, houssamam@hotmail.com, likk@one.lv - Rīgas Ebreju kopiena – Slokas 37 / Skolas 6, Rīga,
tālr. 67613638, 67613618, zeevschul@hotmail.com - Latvijas Gruzīnu biedrība „Samšoblo” – www.georgia.lv, Slokas 37, Rīga, tālr. 29234110, nugzar@balticom.lv