Health care | Veselības aprūpe

Par Veselības ministriju

Veselības ministrija izveidota 2003.gada 1.februārī.

Veselības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde veselības nozarē. Ministrijas atbildībā ir sabiedrības veselība, veselības aprūpe un farmācija. Veselības ministrija izstrādā valsts veselības politiku, kā arī organizē, koordinē un uzrauga tās īstenošanu. Lai nodrošinātu šo funkciju izpildi, Veselības ministrija izstrādā noteikumus un politikas plānošanas dokumentus, izvērtē citu institūciju izstrādātos projektus, pārstāv valsts intereses ārvalstu un starptautiskajās institūcijās, informē sabiedrību par veselības aizsardzības politiku un par citu veselības aprūpes iestāžu darbu , kā arī attīstās un aizstāvas nacionālās pozīcijas veselības aprūpes jomā Eiropas Savienībā.

2016.gada 16.jūnijā veselības ministres amatā apstiprināta Anda Čakša

Veselības ministrijas misija un vīzija

Veselības ministrijas misija ir uzlabot cilvēku veselību, izglītojot sabiedrību par veselīga dzīvesveida nozīmi veselības saglabāšanā, īstenojot mērķtiecīgus slimību profilakses pasākumus, nodrošinot augstas kvalitātes veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību atbilstoši katra indivīda vajadzībām, kā arī sekmējot medicīnas izglītības un zinātnes attīstību.

Veselības ministrijas vīzija

Veselības ministrija ir uz sadarbību un attīstību vērsta valsts pārvaldes iestāde, kurā strādā profesionāli, motivēti un uz klientu orientēti darbinieki, kuri palīdz cilvēkiem izmantot visas iespējas savas veselības saglabāšanai un uzlabošanai.

http://www.vm.gov.lv/lv/ministrija/

Veselības ministrijas pamatvērtības un darbības pamatprincipi:

  • Tiesiskums Vienlīdzīga attieksme salīdzināmās situācijās
  • Mērķtiecīgums Visu nozares institūciju un darbinieku uz vienotu mērķi orientēta un koordinēta sadarbība
  • Efektivitāte Kvalitatīva un uz rezultātu vērsta profesionālu darbinieku rīcība izvirzīto mērķu sasniegšanai
  • Atklātums Maksimāli plaša sabiedrības informēšana, iesaistīšana un līdzdarbība
  • Sadarbība Principa „Veselība visu nozaru politikās” īstenošana
  • Pēctecība Pārmaiņu vadība, nodrošinot politikas ilgtspējību.

Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Latvijā regulē Ārstniecības likums. Tajā teikts, ka valsts finansētos veselības aprūpes pakalpojumus var saņemt arī trešo valstu valsts piederīgie ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām Latvijā. Valsts finansētos veselības aprūpes pakalpojumus var saņemt tikai tajās medicīnas iestādēs, kuras ir noslēgušas līgumu ar Nacionālo veselības aprūpes iestādi (NHS). Informācija par šīm ārstniecības iestādēm ir pieejama NHS interneta vietnē. Ja vēlaties pārbaudīt, vai kādai konkrētai medicīnas iestādei ir vienošanās ar NHS, mēs iesakām sazināties ar NHS. Ja jums ir termiņuzturēšanās atļauja Latvijā, jums un jūsu bērniem nav tiesību saņemt valsts finansētu medicīnisko palīdzību, un jums būs jāmaksā par šiem pakalpojumiem pats, izmantojot veselības apdrošināšanas polisi, ja iespējams. Ja izmantosiet savu veselības apdrošināšanas polisi, veselības aprūpes pakalpojumu izmaksas tiks kompensētas saskaņā ar jūsu veselības apdrošināšanas polisi.
Ja esat Latvijas pilsoņa laulātais vai Latvijas nepilsonis ar termiņuzturēšanās atļauju, jūs varat saņemt aprūpes pakalpojumus grūtniecēm un palīdzību dzemdībās bez maksas.

Latvijā veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību regulē Ārstniecības likums. Tas nosaka, ka valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus var saņemt arī trešo valstu piederīgie, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā. Valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus ir iespējams saņemt tikai tajās ārstniecības iestādēs, kuras ir noslēgušas līgumu ar Nacionālo veselības dienestu (NVD). Informāciju par šīm ārstniecības iestādēm ir pieejama NVD interneta vietnē. Ja vēlaties pārliecināties, vai konkrēta veselības aprūpes iestāde ir noslēgusi līgumu ar NVD, ieteicams sazināties ar NVD, zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 80001234.

Trešo valstu piederīgie, kuriem ir termiņuzturēšanās atļauja, kā arī viņu bērni nevar saņemt valsts garantēto medicīnisko palīdzību, tāpēc šie pakalpojumi būs jāapmaksā pašiem, ja iespējams, izmantojot arī veselības apdrošināšanas polisi. Apdrošināšanas polises izmantošanas gadījumā veselības aprūpes izdevumu kompensēšana notiek atbilstoši personas veselības apdrošinātāja apdrošināšanas noteikumiem.

Ja trešās valsts piederīgais ir Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa laulātais ar termiņuzturēšanās atļauju, tad iespējams bez maksas saņemt grūtnieču aprūpes pakalpojumus un dzemdību palīdzību.

NEATLIEKAMĀ PALĪDZĪBA

Neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšana ir pieejama ikvienam situācijās, kad ir apdraudēta veselība un dzīvība. Taču trešo valstu pilsoņiem, kuri Latvijā uzturas ar termiņuzturēšanās atļauju, neatliekamo medicīnisko palīdzību sedz veselības apdrošināšanas polise. Vienīgais izņēmums ir Ukrainas pilsoņi un Krievijas Federācijas pensionāri, kuri saskaņā ar starpvaldību līgumā noteiktu vienošanos neatliekamo medicīnisko palīdzību var saņemt bez maksas.

Latvijā, lai izsauktu neatliekamo medicīnisko palīdzību jāzvana pa tālruni 113 vai 112. Lai saņemtu neatliekamo medicīnisko palīdzību, var būt nepieciešams uzrādīt veselības apdrošināšanas polisi, tāpēc ieteicams to vienmēr nēsāt līdzi.

PRIMĀRĀ VESELĪBAS APRŪPE

Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, ieskaitot ārvalstniekus ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām, veselības aprūpes pakalpojumi pieejami par zemāku samaksu, ja ārstu-speciālistu apmeklē ar ģimenes ārsta nosūtījumu. Ar ģimenes ārsta vai cita ārsta speciālista nosūtījumu var saņemt valsts apmaksātu ārsta speciālista konsultāciju vai diagnostisko izmeklējumu, maksājot tikai pacienta iemaksu. Ārvalstniekiem ar termiņuzturēšanās atļaujām valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus nenodrošina, viņam speciālista apmeklēšana jāsedz pašam pilnā apmērā vai ar veselības apdrošināšanas palīdzību.

Reģistrēšanās pie ģimenes ārsta nav obligāta, jo primārās veselības aprūpes pakalpojumus var saņemt pie visiem ārstiem, kuri sniedz primārās veselības aprūpes pakalpojumus. Ja izlemjat reģistrēties pie ģimenes ārsta, to var izdarīt gan ārsta darba vietā, gan pie pacienta mājās, ja ārsts ir ieradies mājas vizītē. Ja par veselības aprūpes pakalpojumiem maksā privāti vai apdrošināšanas sabiedrība, personai ir brīvas iespējas izvēlēties, pie kura ārsta un kurā institūcijā saņemt veselības aprūpes pakalpojumus. Tāpat ārvalstnieks var uzreiz griezties pie ārsta-speciālista bez ģimenes ārsta nosūtījuma. Samaksa par pakalpojumu privāta apmeklējuma gadījumā var būt atšķirīga katrā institūcijā un atšķirīga par dažādu speciālistu sniegtajiem pakalpojumiem (aptuveni 20 – 60 EUR).

http://www.integration.lv/en/social-services

Ministru kabineta noteikumi Nr. 1529 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” 83.pants nosaka primārās veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanu valstī atbilstoši šādām teritorijām:

83.1. Rīga (Rīga, Jūrmala, Ādažu novads, Babītes novads, Baldones novads, Carnikavas novads, Garkalnes novads, Inčukalna novads, Krimuldas novads, Ķekavas novads, Mālpils novads, Mārupes novads, Olaines novads, Ropažu novads, Salaspils novads, Saulkrastu novads, Sējas novads, Siguldas novads, Stopiņu novads);

83.2. Kurzeme (Liepāja, Ventspils, Aizputes novads, Alsungas novads, Brocēnu novads, Dundagas novads, Durbes novads, Engures novads, Grobiņas novads, Jaunpils novads, Kandavas novads, Kuldīgas novads, Mērsraga novads, Nīcas novads, Pāvilostas novads, Priekules novads, Rojas novads, Rucavas novads, Saldus novads, Skrundas novads, Talsu novads, Tukuma novads, Vaiņodes novads, Ventspils novads);

83.3. Latgale (Daugavpils, Rēzekne, Aglonas novads, Ciblas novads, Dagdas novads, Daugavpils novads, Ilūkstes novads, Kārsavas novads, Krāslavas novads, Līvānu novads, Ludzas novads, Preiļu novads, Rēzeknes novads, Riebiņu novads, Vārkavas novads, Viļānu novads, Zilupes novads);

83.4. Vidzeme (Valmiera, Alojas novads, Alūksnes novads, Amatas novads, Apes novads, Baltinavas novads, Balvu novads, Beverīnas novads, Burtnieku novads, Cēsu novads, Cesvaines novads, Ērgļu novads, Gulbenes novads, Jaunpiebalgas novads, Kocēnu novads, Līgatnes novads, Limbažu novads, Lubānas novads, Madonas novads, Mazsalacas novads, Naukšēnu novads, Pārgaujas novads, Priekuļu novads, Raunas novads, Rugāju novads, Rūjienas novads, Salacgrīvas novads, Smiltenes novads, Strenču novads, Valkas novads, Varakļānu novads, Vecpiebalgas novads, Viļakas novads);

83.5. Zemgale (Jelgava, Jēkabpils, Aizkraukles novads, Aknīstes novads, Auces novads, Bauskas novads, Dobeles novads, Iecavas novads, Ikšķiles novads, Jaunjelgavas novads, Jēkabpils novads, Jelgavas novads, Kokneses novads, Krustpils novads, Ķeguma novads, Lielvārdes novads, Neretas novads, Ogres novads, Ozolnieku novads, Pļaviņu novads, Rundāles novads, Salas novads, Skrīveru novads, Tērvetes novads, Vecumnieku novads, Viesītes novads).

https://likumi.lv/ta/id/263457-veselibas-aprupes-organizesanas-un-finansesanas-kartiba

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests

Kādos gadījumos jāzvana 113?

Uz NMP dienesta ārkārtas tālruni ‘113’ jāzvana situācijās, kad cilvēka dzīvība ir apdraudēta un neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanā izšķirošas ir minūtes – ir gūta ļoti smaga trauma vai ir pēkšņa saslimšana un neatliekamā medicīniskā palīdzība nepieciešama nekavējoties.

NMP dienesta mediķi izsauc, ja:

  • ir bezsamaņa,
  • apstājas elpošana vai rodas pēkšņi elpošanas traucējumi,
  • ir smagas traumas vai spēcīga asiņošana, kas apdraud dzīvību,
  • rodas pēkšņas sāpes aiz krūšu kaula, kas var liecināt par sirds
  • ir vienas puses pēkšņs vājums, kas var liecināt par insultu
  • citas dzīvību apdraudošas situācijas.

Vai man būs jāmaksā?

Dzīvības apdraudēšanas situācijā Latvijas un vairāku citu valstu pilsoņi ir tiesīgi saņemt SEMS sniegto bezmaksas ārkārtas medicīnisko palīdzību, tai skaitā:
Eiropas Savienības (ES) un Eiropas ekonomiskās zonas (EEZ) pilsoņi un viņu bērni, ja tiek iesniegta gan personas identifikācija, gan Eiropas veselības apdrošināšanas karte (vai derīgs sertifikāts)

Šveices Konfederācijas pilsoņi, kas dzīvo Latvijā sakarā ar nodarbinātību vai kā pašnodarbinātie un viņu ģimenes locekļi (jāuzrāda un jāuzrāda ID un dokuments, kas apliecina personas attiecības ar valsts iestādi vai Latvijā reģistrētu uzņēmumu)

Ukrainas pilsoņi un viņu bērni (jāuzrāda Ukrainas ID)

Ukraiņu rezidents un viņu bērni (ID un pastāvīgās uzturēšanās atļauja jāuzrāda

 personas, kas Latvijā ir piešķīrušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju (jāuzrāda ID un uzturēšanās atļauja)

bēgļi un viņu bērni (jāuzrāda dokuments, kurā norādīts Latvijas Republikas piešķirtais bēgļa statuss) personas ar alternatīvo statusu un viņu bērni (jāuzrāda dokuments, kurā norādīta Latvijas Republikas piešķirtā aizsardzība)

Gadījumā, ja jūs nepiederat kādai no iepriekšminētajām grupām vai ja ārkārtas situācijā jūs nevarat iesniegt nepieciešamo dokumentāciju kāda iemesla dēļ, jums tiks izsniegts rēķins par EUR 93,91 (maksājums tiek veikts, izmantojot bankas pārskaitījumu 30 dienu laikā).

Tā kā mēs saprotam, ka ārkārtas situācijas laikā var būt grūti iesniegt nepieciešamo dokumentāciju, varat 2 nedēļu laikā pēc ārkārtas gadījuma pārsūdzēt SEMS un iesniegt dokumentāciju (vai arī jūs varat nosūtīt skenēto versiju uz nmpd@nmpd.gov.lv )

http://www.nmpd.gov.lv/nmpd/kad_saukt_NMP/

Primārā veselības aprūpe – šajā līmenī pacients vispirms satiekas ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju. Iekšlietu ministrija sedz patvēruma meklētāja primārās veselības aprūpes izmaksas.

Primāro veselības aprūpi nodrošina ģimenes ārsti, pediatri, medicīnas māsas, asistenti, akušieri un zobārsti. Ģimenes ārsts kopā ar sertificētu medmāsu vai sertificētu asistenta ārstu var nodrošināt veselības aprūpi ģimenes ārsta praksē vai jūsu dzīvesvietā. Persona ar termiņuzturēšanās atļauju var brīvi izvēlēties, kuru ģimenes ārstu vai speciālistu viņi apmeklē.

Lai reģistrētos pie ģimenes ārsta, tiek aizpildītas divas kopijas. Ja pacients nav apmierināts ar viņu attiecībām ar ģimenes ārstu, viņš jebkurā laikā var reģistrēties citā ģimenes ārsts.

Gandrīz visi ārsti Latvijā spēj sniegt padomu svešvalodā (krievu, angļu valodā), tomēr to vajadzētu pārbaudīt pirms pierakstīšanās pie ārsta!

Stacionāra uzturēšanās slimnīcā ir maksas pakalpojums.

Veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā nodrošina valsts, pašvaldību un privātās iestādes (veselības centri, klīnikas, slimnīcas un ārstu privātprakse).

Pirms dodaties pie ārsta, lai saņemtu valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, kur tiek samaksāts tikai pacienta iemaksa, varat pārbaudīt, vai konkrēts ārsts vai veselības aprūpes iestāde nodrošina valsts apmaksātu ārstēšanu, zvanot pa bezmaksas numuru 80001234. Ir pieejama detalizēta informācija. www.vmnvd.gov.lv.

Zāļu iegāde

Zāles var iegādāties aptiekās. Lai nopirktu dažas zāles, nepieciešama ārsta recepte, citas zāles tiek pārdotas ārpus zāles. Pirms zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu (aptiekas darbinieku).

Pacienta pienākumi

(1) Pacientam ir pienākums rūpēties par savu veselību.

(2) Ja pacienta veselības stāvoklis to pieļauj, viņam ir pienākums aktīvi iesaistīties ārstniecībā un savu iespēju un zināšanu robežās sniegt ārstējošam ārstam informāciju:

1) kas nepieciešama ārstniecības nodrošināšanai;

2) par savām slimībām, kas var apdraudēt citu personu dzīvību vai veselību;

3) par iepriekš dotajām piekrišanām un atteikumiem attiecībā uz ārstniecību;

4) par ārstniecības laikā notikušajām veselības stāvokļa izmaiņām.

(3) Pacientam ir saistoši ārstniecības iestādes iekšējās kārtības noteikumi un ārstniecības personas norādījumi.

(4) Persona, reģistrējoties ārstniecības iestādē vai saņemot ārstniecību, pēc ārstniecības personas pieprasījuma uzrāda personu apliecinošu dokumentu, izņemot gadījumu, kad pacientam sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību un viņš sava veselības stāvokļa dēļ nespēj uzrādīt šādu dokumentu. Pacients personu apliecinošu dokumentu uzrāda, tiklīdz tas ir iespējams.

(5) Pacientam ir pienākums samaksāt par saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem kārtībā, kāda noteikta normatīvajos aktos par veselības aprūpes organizēšanu un finansēšanu.

(6) Īstenojot savas tiesības, pacientam un personai, kas pārstāv pacientu, ir pienākums cienīt citu pacientu tiesības.

(7) Šā panta ceturtā daļa neattiecas uz apcietinātu vai notiesātu pacientu. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ieslodzījuma vieta informē ārstniecības iestādi, kas atrodas ārpus ieslodzījuma vietas, par tāda apcietināta vai notiesāta pacienta personas datiem, kurš ievietots šajā ārstniecības iestādē, kā arī par ieslodzījuma vietā veikto ārstniecību.

Pacienta tiesības saskaņā ar Pacienta tiesību likumu:

4.pants. Tiesības uz informāciju

(1) Pacientam ir tiesības uz informāciju par veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējām un veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas kārtību. Šī informācija ir publiski pieejama.

(2) Pacientam ir tiesības zināt ārstējošo ārstu un citu veselības aprūpes procesā iesaistīto ārstniecības personu vārdu, uzvārdu, amatu, profesiju, specialitāti un kvalifikāciju.

(3) Pacientam ir tiesības saņemt no ārstējošā ārsta informāciju par savu veselības stāvokli, tajā skaitā par slimības diagnozi, ārstēšanas, izmeklēšanas un rehabilitācijas plānu, prognozi un sekām, arī slimības radītajiem funkcionēšanas ierobežojumiem, profilakses iespējām, kā arī tiesības pēc ārstniecības ietvaros veiktas izmeklēšanas un ķirurģiskās vai cita veida invazīvās iejaukšanās saņemt informāciju par ārstniecības rezultātiem, par iepriekš neparedzētu iznākumu un tā iemesliem.

(4) Pacientam ir tiesības saņemt informāciju par ārstniecību arī no citām viņa ārstniecībā iesaistītām ārstniecības personām atbilstoši to kompetencei.

(5) Informācija sniedzama pacientam saprotamā formā, izskaidrojot medicīniskos terminus un ņemot vērā pacienta vecumu, briedumu un pieredzi.

(6) Pacientam ir tiesības pēc ārstniecības vai kāda tās posma pabeigšanas (piemēram, izrakstoties no ārstniecības iestādes) saņemt informāciju par viņam sniegtajiem ārstniecības pakalpojumiem un ārstniecības pabeigšanas pamatojumu, kā arī veikto diagnostisko izmeklējumu un funkcionēšanas novērtējumu rezultātus (izrakstus, norakstus un kopijas), norādījumus un rekomendācijas attiecībā uz turpmāko ārstniecību un sociālajiem pakalpojumiem un, ja tas nepieciešams pacienta veselības stāvokļa dēļ, saņemt nosūtījumu uz citu ārstniecības iestādi ārstniecības turpināšanai.

(7) Pacientam informāciju var nesniegt tikai tādā gadījumā, ja ārsta rīcībā ir ziņas vai fakti, ka informācijas saņemšana būtiski apdraud pacienta vai citu personu dzīvību vai veselību.

(8) Pacientam ir tiesības atteikties saņemt šajā pantā minēto informāciju. Savu atteikšanos viņš izsaka mutvārdos, rakstveidā vai ar tādām darbībām, kas nepārprotami apliecina to.

5.pants. Tiesības uz ārstniecību

(1) Katrai personai Ārstniecības likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības saņemt veselības stāvoklim atbilstošu ārstniecību.

(2) Pacientam ir tiesības uz laipnu attieksmi, kvalitatīvu un kvalificētu ārstniecību neatkarīgi no viņa slimības rakstura un smaguma.

(3) Pacientam ir tiesības uz savas ģimenes un citu personu atbalstu ārstniecības laikā.

(4) Pacientam ir tiesības uz savlaicīgu ārstniecību. Ārstniecības iestāde, kurā pacients vērsies, sniedz informāciju par ārstniecības saņemšanas iespējām un termiņiem, kā arī par citām ārstniecības iestādēm, kur var saņemt atbilstošu ārstniecību.

(5) Pacientam ir tiesības saņemt no visām viņa ārstniecībā iesaistītajām ārstniecības iestādēm pēctecīgu ārstniecību.

(6) Ja ārstniecības iespējas ir ierobežotas vai pieļaujama vairāku veidu ārstniecība, pacientam ir tiesības uz ārsta profesionāli izdarītu izvēli, kuras pamatā ir uz pierādījumiem balstīti medicīniskie kritēriji.

(7) Pacientam ir tiesības uz tādu ārstniecību, kas tiek veikta tikai to personu klātbūtnē, kuras ir tieši iesaistītas ārstniecībā. Pacients var piekrist citu personu klātbūtnei ārstniecības laikā vai pieaicināt citas personas, ja tas netraucē ārstniecību.

(8) Ja pacients ir pārtraucis ārstniecību un atstājis ārstniecības iestādi, par savu rīcību neinformējot ārstējošo ārstu vai ārstniecības iestādi, to norāda viņa medicīniskajos dokumentos. Ja pacients ir nepilngadīga persona vai persona, kura sava veselības stāvokļa vai vecuma dēļ nav spējīga pati par sevi parūpēties, ārstniecības iestāde nekavējoties informē pacienta likumisko pārstāvi, bet, ja tāda nav, — laulāto vai tuvāko radinieku, bet, ja arī tādu nav, — bāriņtiesu. Ārstniecības iestāde nekavējoties informē kompetentās iestādes, ja pacients sava veselības stāvokļa dēļ apdraud citu personu drošību vai veselību.

(9) Pacientam ir tiesības uz ārstniecību mājās, ja viņa veselības stāvoklis un dzīves apstākļi to ļauj.

Piekrišana ārstniecībai vai atteikšanās no tās

(1) Ārstniecība ir pieļaujama, ja pacients devis tai informēto piekrišanu. Pacientam ir tiesības pirms informētās piekrišanas došanas uzdot jautājumus un saņemt atbildes.

(2) Informēto piekrišanu noformē rakstveidā, ja to pieprasa pacients vai ārstējošais ārsts.

(3) Ja informētā piekrišana dota rakstveidā, pacients apstiprina to ar savu parakstu, norādot datumu un laiku. Rakstveida piekrišanu pievieno viņa medicīniskajam dokumentam.

(4) Pacientam ir tiesības atteikties no ārstniecības pirms tās uzsākšanas, no ārstniecībā izmantojamās metodes, neatsakoties no ārstniecības kopumā, vai atteikties no ārstniecības tās laikā.

(5) Ārstējošais ārsts informē pacientu par šā panta ceturtajā daļā minētā lēmuma iespējamām sekām. Pēc ārstējošā ārsta sniegtās informācijas saņemšanas pacients ar savu parakstu apstiprina lēmumu par atteikšanos no ārstniecības vai par tās pārtraukšanu, vai par atteikšanos no ārstniecībā izmantojamās metodes, norādot, ka ir saņēmis attiecīgo informāciju. Ja pacients savu lēmumu nemaina, ārstējošā ārsta pienākums ir mudināt viņu apmeklēt citu ārstu.

(6) Ja pacients atsakās rakstveidā apliecināt atteikšanos, ārstējošais ārsts pieaicina divus pilngadīgus un rīcībspējīgus lieciniekus, kuri ar savu parakstu apliecina, ka pacients ir pieņēmis šā panta ceturtajā daļā minēto lēmumu.

(7) Ja pacients pilnvarojis citu personu (turpmāk — pacienta pilnvarotā persona) viņa vietā piekrist ārstniecībai kopumā vai ārstniecībā izmantojamai metodei vai atteikties no ārstniecības kopumā vai ārstniecībā izmantojamās metodes, kā arī saņemt informāciju saskaņā ar šā likuma 4.pantā noteikto, pacients informē ārstniecības iestādi par šādu pilnvarojumu.

Pacientam ir tiesības saņemt saprotamā veidā ārsta informāciju, viņu diagnozi, pārbaudes un ārstēšanas plānu, kā arī citas ārstēšanas metodes, prognozes un ārstēšanas procesu. Pacients var pilnībā vai daļēji atteikties no apspriedēm vai ārstēšanas, apstiprinot šādu atteikumu ar parakstu. Sūdzības par veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti var iesniegt Veselības inspekcijai (www.vi.gov.lv).

Neatkarīgi no viņu statusa visiem Latvijas iedzīvotājiem ir pieejams bezmaksas ārsta konsultācijas pa tālruni, kas sniegti latviešu, angļu un krievu valodā. Pakalpojumu nodrošina Valsts Veselības dienests (Nacionālais Veselības dienests, NVD) darba dienās no plkst. 17.00 līdz plkst. 8.00, kā arī visu diennakti brīvdienās un brīvdienās. Lai saņemtu šo pakalpojumu, zvaniet 66016001. Sīkāka informācija par veselības aprūpes sistēmu Latvijā pieejama Valsts veselības dienesta mājas lapā www.vmnvd.gov.lv, kā arī zvanot pa tālruni 80001234 darba dienās no plkst. 8.30 līdz plkst. 17.00 vai rakstot uz nvd@vmnvd.gov.lv.

Veselības aprūpes pakalpojumi
Veselības apdrošināšana
Kā uzvesties stacionārā
◊ Bērnu veselības aprūpe

image_pdfimage_print
Scroll Up