Latvija 17.  – 19. gadsimtu laikā

Pēc Polijas — Zviedrijas kara (1600—1629) lielāko daļu Pārdaugavas hercogistes, ieskaitot Rīgu, ieguva Zviedrija. Tajā pašā laikā no 1642. līdz 1682. gadam Kurzemes un Zemgales hercogistē valdīja hercogs Jēkabs Ketlers, kurš panāca savas valsts saimniecisko uzplaukumu. Šajā laikā hercogistei bija arī divas kolonijas — Svētā Andreja sala Gambijas upē un Tobago.

Lielā Ziemeļu kara (1700-1721) rezultātā zviedru Vidzemi savā īpašumā ieguva Krievijas impērija. Latvijas austrumdaļu (Latgali) Krievijas impērija ieguva otrajā Polijas dalīšanā 1772. gadā. 1795. gadā Krievijas impērijas sastāvā tika inkorporēta arī Kurzemes un Zemgales hercogiste kopā ar Piltenes apgabalu.

Sākot ar 1804. gadu, vairāki dekrēti vājināja vācu muižnieku varu pār latviešu zemniekiem.  19. gadsimtā notika zemnieku brīvlaišana. 1849. gadā tika pieņemts likums, kas ļāva zemniekiem veidot sev piederošas saimniecības. Līdz pat Pirmajam pasaules karam, Latvijā lēmumus pieņēma Krievijas impērijas pārvaldes institūcijas un vietējie pašpārvaldes orgāni — Vidzemes un Kurzemes landtāgi (parlamenti), kuros bija tikai vācu muižnieki.

Pakāpeniski latviešu sabiedrībā brieda būtiskas pārmaiņas, kas sagatavoja augsni nacionālas valsts izveidei. Palielinājās izglītoto latviešu skaits. Virkne izglītotu latviešu (Juris AlunānsKrišjānis BaronsAtis Kronvalds, Krišjānis Valdemārs) radīja jaunlatviešu kustību ar mērķi veicināt latviešu lasīt un rakstītprasmi. Par vienu no pirmajiem šīs kustības centriem kļuva Tērbatas Universitāte (tagad TartuIgaunijā), kur studēja daudzi latvieši.

19. gadsimtā par svarīgu rūpniecības centru veidojās Rīga. 19. gadsimta beigās Rīga bija lielākā rūpniecības pilsēta pēc strādnieku skaita aiz Maskavasun Sanktpēterburgas. 19. gadsimta 70. — 80. gados pieauga lauku iedzīvotāju migrācija uz pilsētām. Līdz ar to arī palielinājās inteliģences un strādnieku īpatsvars un loma sabiedrībā. Tās vietu 80. gadu beigās, 90. gados ieņēma jauna kustība — Jaunā strāva. Atšķirībā no jaunlatviešiem Jaunās strāvas pārstāvji sāka paust nacionālas domas par Latviju.

image_pdfimage_print
Scroll Up