Svētku dienas

1. janvāris – Jaungada diena

Seno latviešu Jaunā gadā sagaidīšanas tradīcijas īpaši neatšķīrās no Ziemassvētku tradīcijām. Tāpat tika klāti bagātīgi galdi, kuru neiztrūkstoša sastāvdaļa bija cūkas šņukurs, zivis, pīrāgi, biezputra un alus. Protams, arī maize. Tai bija jābūt uz galda visos svētkos kā pārticības simbolam. Ļaudis gāja ķekatās, rotaļās, zīlēja nākotni, priecājās. Un noteikti ielika makā zivju zvīņas, lai Jaunajā gadā naudas netrūktu.

Lieldienas

Lielā Piektdiena

Lielā Piektdiena ir kristiešu reliģiski svētki, kuros piemin Jēzus Kristus krustā sišanu un viņa nāvi Golgātā. Lielā Piektdiena ir daļa no Klusās nedēļas, kas ilgst no Pūpolu svētdienas līdz pēdējai sestdienai pirms Lieldienām. Lielajā Piektdienā baznīcās nenotiek Svētais vakarēdiens, tiek izdalīta maize un vīns, kā arī netiek spēlētas ērģeles un netiek zvanīti baznīcu zvani. Katoļi visā pasaulē šajā dienā iet Krusta ceļa 14 posmus, kas simbolizē Jēzus Kristus ceļu pretī nāvei. Lielajai Piektdienai raksturīga gavēšana un klusums. Latvijā, Lielā Piektdiena ir oficiāla valsts brīvdiena.

Pirmās un otrās Lieldienas

Neatņemama Lieldienu tradīcija ir pēršanās ar pūpoliem vai izplaucētiem bērza zariem, sakot “apaļš kā pūpols, lunkans kā žagars” vai “veselība iekšā, slimība ārā”. Olu krāsošanā dominē dabiskie Arī olu ēšanai šajā dienā piemīt sava zināšana: apēdot nepāra olu skaitu, cilvēku varēja piemeklēt kāda nelaime. Kas olas ēd bez sāls, tas melos visu gadu. Nemiers un nesaticība valda tajās mājās, kur olu čaumalas nesargā un samin.

Lieldienās ar olām jāiet sisties, kam stiprāka ola, tas ilgāk dzīvos. Pirmajās Lieldienās sitas ar olas tievo galu, Otrajās Lieldienās – ar olas resno galu. Lieldienās vajag kārtīgi izšūpoties, tad vasarā dunduri, odi un čūskas nekož. Mainīšanās ar olām un to dāvināšana Lieldienās ir jāveic ar visdziļāko jēgu – tas kalpo labvēlības un simpātiju radīšanai.

4. maijs – Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena.

Plaša un daudzveidīga Latvijas Republikas atjaunošanas svētku programma norisinās ik gadu. Notiek ekumeniski dievkalpojumi, pie Rīgas pils norisinās karoga pacelšanas svinīgā ceremonija. Nozīmīgākajos pasākumos piedalās valsts augstākās amatpersonas. Šajā dienā tiek pasniegti Valsts augstākie apbalvojumi. Visas dienas garumā notiek dažādi svētku koncerti, plašākās aktivitātes norisinās 11.novembra krastmalā.

Mātes diena

Latvijā tā tiek atzīmēta maija otrajā svētdienā, tāpēc tās datums ik gadu mainās.

Latvijā šo dienu sāka svinēt 1922. gadā. 1938. gadā, balstoties uz tā laika prezidenta Kārļa Ulmaņa ierosinājumu, šo dienu sāka dēvēt par Ģimenes dienu, jo ģimene sākas no mātes. Mātes diena tika atzīmēta ar dažnedažādām sabiedriskajām aktivitātēm, organizējot labdarības akcijas un ziedojumu vākšanu, rīkojot bērnu rītus un kultūras pasākumus ģimenēm. Parasti bērni šajos svētkos apdāvina savas mātes.  Tāpat tika uzsvērts, ka ir jāgodina arī aizsaulē aizgājušās māmiņas, apkopjot viņu kapu kopiņas.

23. jūnijs – Līgo diena un 24. jūnijs – Jāņi

Jāņi jeb Līgo svētki ir latviešu gadskārtas svētki, ko svin vasaras saulgriežos, dienā, kad ir visīsākā nakts un visgarākā diena. Lai gan īsākā nakts parasti ir 21. vai 22. jūnijā, publiskas brīvdienas — Līgo diena un Jāņu diena ir 23. un 24. jūnijā. Dienu pirms Jāņiem sauc par Zāļu dienu vai Līgo dienu. Viena no būtiskākajām Jāņu tradīcijām ir pīt vainagus. Sievietēm vainagi tiek pīti no puķēm, bet vīriešiem vainagi parasti ir no ozola lapām. Līgošana bieži tiek saistīta ar auglības kultu un nelaimju novēršanu. Jāņuguns dedzināšana no saules rieta līdz lēktam ir saistīta ar ticējumu par gaismas pārnešanu uz nākamo saules gadu. Uguns dedzināšanas vietai jābūt apkārtnes augstākajā vietā. Tiek sadedzināti pērnie vainagi. Tāpēc visu nakti nedrīkst gulēt. Neatņemama Jāņu dienas tradīcija ir Jāņu dziesmu dziedāšana, kas saistīta ar auglības veicināšanu un nelaimju novēršanu. Jāņa dienā dzer alu un gatavo un ēda Jāņu sieru, lai nākamajā vasarā augtu labība un govis dotu vairāk piena.

18. novembris – Latvijas Republikas proklamēšanas diena (valsts dzimšanas diena)

Latvijas Republikas proklamēšanas diena ir Latvijas neatkarības pasludināšanas atzīmēšanas diena, kas tiek svinēta 18. novembrī. Tā ir valsts brīvdiena. Visas dienas garumā norisinās dažādi kultūras pasākumi, piemēram, koncerti, balles, izrādes, izstādes. Rīgā valsts svētku svinības tradicionāli ietver ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa, piedaloties Latvijas valsts prezidentam un citām valsts augstākajām amatpersonām, svinīgu Nacionālo bruņoto spēku parādi 11. novembra krastmalā, lāpu gājienu pilsētā, kā arī krāšņu uguņošanu virs Daugavas.

24. decembris – Ziemassvētku vakars

25. decembris – Pirmie ziemassvētki un 26. decembris – Otrie ziemassvētki.

Ziemassvētku vakars tiek atzīmēts dienā pirms Ziemassvētkiem. Rietumu kristietībā un laicīgajā pasaulē tas tiek atzīmēts 24. decembrī. Ziemassvētki ir brīvdienas, un tos svin arī cilvēki, kas pēc reliģiskās pārliecības nav kristieši.

Kā senlatvieši, tā arī mūsdienu latvieši līdz Ziemassvētkiem cenšas pagūt pabeigt visus lielos darbus gan darbā, gan mājās, jo Ziemassvētku laiks ir brīvdienas, kurās ir jāatpūšas un jāsvin svētki, nevis jāstrādā.

Tā kā tradicionāli tiek uzskatīts, ka Jēzus Kristus ir piedzimis naktī, Ziemassvētku vakarā (parasti pusnaktī) notiek pusnakts mise Kristus dzimšanas piemiņai. Ar Ziemassvētku vakaru tiek saistītas arī dažādas tradīcijas, tai skaitā Ziemassvētku dziesmu dziedāšana, Ziemassvētku eglīšu rotāšana un izgaismošana, dāvanu iesaiņošana un/vai atvēršana, gatavošanās Ziemassvētkiem. Tāpat populārs ir stāsts par Ziemassvētku vecīti, kas Ziemassvētku vakarā dāvina bērniem dāvanas visā pasaulē.

Lai saņemtu dāvanu, bieži vien tiek prasīts noskaitīt dzejoli vai nodziedāt dziesmu.

Neatņemama Ziemassvētku svinību sastāvdaļa ir svētku mielasta ieturēšana. Svētku mielasts parasti tiek ieturēts Ziemassvētku vakarā, bet nereti tas tiek baudīts arī abos Ziemassvētkos.

Mūsdienās lielākā daļa cilvēku, gatavojot svētku mielastu, pieturās pie senlatviešu tradīcijām, proti, cenšas sarūpēt vismaz deviņus dažādus ēdienus, lai vairotu nākamā gada pārticību. Tradicionāli senlatvieši galdā lika pelēkos zirņus un pupas, speķa pīrāgus, burkānus un bietes, piparkūkas, apaļas formas cepumus, sautētus kāpostus, putna gaļu, zivs gaļu, cūkgaļu vai cūkas šņukuru. Tāpat tika likt uzsvars uz apaļas formas ēdieniem, kas simbolizēja ziemas saulgriežu galveno elementu – sauli. Uz svētku galda obligāti bija jābūt maizei, sālim un ugunij, jo tie vairoja svētību. Tā kā Ziemassvētku vecīša ierašanos gaida galvenokārt bērni, jo tie, atšķirībā no pieaugušajiem, vēl tic Ziemassvētku vecīša eksistencei un brīnumiem, pirms Ziemassvētkiem bērni raksta Ziemassvētku vecītim vēstules, kurās tie atklāj, ko visvairāk vēlētos saņemt Ziemassvētku dāvanā. Jāsaka, ka šo vēstuļu rakstīšana ir lielisks veids, kā vecākiem no bērniem izdibināt, ko viņu atvases viskvēlāk vēlas Ziemassvētkos. Protams, bērniem tiek teikts, ka vēstule tiek nesta uz pastu un sūtīta pašam Ziemassvētku vecītim, kas Latvijā dzīvo Ziemupē, bet pasaulē – Lapzemē, Ziemeļpolā u.c., bet jebkurā gadījumā Ziemassvētku vecītis, kā jau Ziemassvētku vecītim pieklājas, dzīvo tur, kur ir auksts un ir sniegs.

Ziemassvētki ir ciemošanās laiks – notiek kā ciemiņu uzņemšana savās mājās, tā iešana ciemos pie citiem. Visbiežāk ciemiņi tiek uzņemti abu – pirmo un otro – Ziemassvētku laikā, bet Ziemassvētku vakars tiek aizvadīts šaurākā cilvēku lokā, bet, protams, mēdz būt arī pretēji. Mūsdienās ciemošanās var notikt 3 dienu jeb Ziemassvētku brīvdienu garumā.

31. decembris – Vecgada vakars.

 Jaunā gada gaidīšana parasti aizsākas jau 31. decembrī, kas ir zināms kā Vecgada vakars. Vecgada vakarā visbiežāk tiek klāts svētku galds ar bagātīgu mielastu, simboliski veicinot nākamā gada labklājību un pārticību. Līdz pusnaktij, gadu mijai, laiks tiek pavadīts dažādos veidos – visbiežāk Vecā gada pēdējās stundas tiek aizvadītas, pavadot kopā ar tuvajiem un mīļajiem cilvēkiem, bet nereti cilvēki dodas arī uz dažādiem Jaunā gada sagaidīšanas pasākumiem. Pavadot Veco gadu, cilvēki ļoti bieži veic dažādus rituālus un zīlē nākotni, piemēram, raksta Jaunā gada apņemšanos vai vēlmju sarakstu, ticot, ka rakstītam vārdam ir liels spēks, cep dažādu pildījumu (sāls, cukura, monētu) pīrādziņus vai lej laimi, zīlējot Jaunajā gadā gaidāmo. Jāpiemin, ka laimes liešana nereti tiek piekopta arī pēc pusnakts, iestājoties Jaunajam gadam.

image_pdfimage_print
Scroll Up